Lietuvas galvaspilsēta Viļņa

Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un viena no apbrīnojamākām pieturas vietām Baltijā. Tā ir maza, bet burvīga pilsēta, kurā iedzīvotāju skaits sasniedz līdz 500 tūkstošiem. Paši lietuvieši mēdz teikt, ka Viļņā ir tikpat daudz bruģakmeņu cik iedzīvotāju. Galvenās iedzīvotāju tautas ir lietuvieši, poļi, krievi un baltkrievi. Un Viļņa ir arī Lietuvas industriālais un biznesa centrs, kur tiek izsniegti gan lielākā daļa kredītu (swrafi sesxebi) gan citu pakalpojumu.

Par Viļņu ir rakstīti daudzi literāri darbi. Senie mīti un pilsētvides leģendas atspoguļojas mūsdienu dzīvē un literatūrā. Pilsēta sevī ietver reliģisko un kultūras daudzveidību. Vēstures dokumentos Viļņa kā pilsēta pirmo reizi minēta 1323. gadā. Tā ir apmēram par simts gadiem jaunāka kā Latvijas galvaspilsēta Rīga. Vecpilsēta ir lielākais vēsturiskais centrs visā Austrumeiropā. Šeit koncentrēts vērtīgākais vēsturiskais un kultūras mantojums, kas apvieno ap 1500 vecas, bet greznas ēkas. Tās apvieno daudzus arhitektūras stilus, kā renesanse, baroks, neoklasicisms un citi. Gleznainā vecpilsēta 1994. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Vērtīgākais kultūras mantojuma objekts ir Ģedimina pils un tās tornis.

Ģedimina pils atrodas pilskalnā un tūristi var izbaudīt īstu izturības kāpienu, lai tiktu līdz muzejam. Nepacietīgākajiem der zināt, ka uz Ģedimina torni ved arī lifts, kas nogādās līdz pašai pakalna virsotnei pāris sekunžu laikā. Kāpjot ar kājām pilskalnā, var vērot no augšas skaisto Viļņas apkārtni un ainavu. Ne tikai tūristiem, bet arī pilsētas iedzīvotajiem šis pilskalns ir īpaša svētnīca, kur aizmirsties no pilsētvides. Pašā tornī ir izveidots muzejs, kas sniedz ieskatu vēstures atmiņās.

Slavena ir baltā klasicisma arhitektūras stilā veidotā Viļņas katedrāle. Tajā var ieraudzīt seno laiku katakombas un torni. Sākotnēji tā tika uzskatīta par pagānisma galveno centru, jo uzcelta vietā, kur bija pagānu svētvieta. Tās vēsture datējama kopš 13. gadsimta. Šobrīd katedrāle ir svarīga vieta, lai veiktu lūgšanas, aizdedzinātu svecītes vai vienkārši, lai atpūtinātu kājas. Katedrāles laukums pulcē dažādas paaudzes ar dažādiem mērķiem. Svarīga iestāde ir Viļņas Universitāte, kura ir viena no vecākajām visā Eiropā. Zinātniskas ēkas Viļņā ir arī Planetārijs un dažādi muzeji. (Informāciju sagatavoja Sesxi247)

Viļņa izceļas ar savu reljefu. Visu pilsētu var novērot no vairākiem skata punktiem, ne tikai no baznīcu torņu smailēm. Viens no populārākajiem skata punktiem ir Trīs krustu kalns. Tā ir svarīgākā vieta kristiešu vidū un tiek uzskatīta par kristietības simbolu. Kalna virsotnē debesīs vērsti trīs lieli balti krusti. Vēstures liecībās teikts, ka šos krustus 17. gadsimtā ir uzstādījuši mūki, par piemiņu 14. gadsimta laikā upurētajiem 7 mūkiem. Tie esot nogalināti šajā kalnā, piekalti pie krustiem un palaisti pa Neris upi. Paši krusti ir vairākas reizes vizuāli mainīti. Daudzi tēlnieki tos ir atjaunojuši, bet savu vērtību tie nav pazaudējuši. Uz šo vietu dodas reliģiozi cilvēki, lai izjustu tuvāku saikni ar Dievu. Tūristiem šī vieta ir ne tikai reliģijas centrs, bet arī lielisks skata punkts uz pilsētu. Skaista ainava vērojama tieši nakts laikā skatoties uz pilsētu.

Mierīgām pastaigām, Viļņas pilsētā ir izveidoti daudzi skaisti atpūtas parki. Viens no skaistākajiem ir Botāniskā dārza estētiskais baudījums. Botāniskais dārzs pieder Viļņas Universitātei, kur tiek veikti dažādu retu sugu aizsardzības pasākumi. Tas ir lielākais Botāniskais dārzs Lietuvas teritorijā, kā arī slavens ar savu lielo sugu daudzveidību, kas sasniedz līdz pat 9 tūkstošiem augu. Pati Botāniskā dārza teritorija ir izveidota senlaicīgā ēkā ar dīķiem un strūklakām. Šeit notiek arī dažādi kultūras pasākumi, kā, piemēram, koncerti un mākslas izstādes.