Latvijas latgaļi

Definīcija par to, kas ir latgaļi, ir pati par sevi saprotama. Latgaļi ir iedzīvotāji, kas dzīvo Latvijas vienā no reģioniem – Latgalē. Tā skaitās kā vēsturisks latviešu valodas paveids, tāpēc, ja izanalizējam likumus, nozīmē, ka jebkurā Latvijas iestādē ir jāsaprot latgaļu valoda. Taču vai tā patiešām ir? Latvijā drīzāk visi kā otro valodu pārzina krievu valodu vai angļu valodu, bet latgaļu valodu pārzina pat mazāk kā puse valsts iedzīvotāju. Latgalē šī valoda tiek izmantota valsts un pašvaldību iestādēs, turpretī citās vietās, kur nav populāra latgaļu valoda, ir oficiāli jāpieņem iesniegumi, kas ir veidoti latgaļu valodā, taču atbildi var sniegt latviešu rakstības valodā. Latgaļu valoda ir likumiski aizsargāta un šobrīd notiek tās saglabāšanas un attīstīšanas process.

Latgaļiem un viņu valodai bijusi liela loma Latvijas vēsturē. Valoda ir viena no baltu valodu grupas, kas agrāk bija populāra ne tikai Latgales teritorijā, bet arī Austrumvidzemē un Krievijas rietumos. Tāpat kā valoda, tā arī paši latgaļi bija vieni no baltu tautību grupu iedzīvotājiem. Sākotnēji latvieši un latgaļi netika atdalīti, iespējams, lai vienkāršotu rakstību, bet arī tāpēc, ka nebija izteiktas atšķirības starp valodām. 11. gadsimtā latvieši un latgaļi tika lietoti kā sinonīmi un tikai daudz vēlāk latgaļi ieguva savu teritoriālu nozīmi.

Latgaļu hronikās daudz aprakstīts par svarīgām apbedīšanas tradīcijām. Viņi bija viena no tautām, kas īpaši popularizēja kapulaukus un uzkalnos veidotas piemiņas vietas. Šādas hronikas ir aprakstītas jau kopš 7. gadsimta. Šobrīd svarīgākie latgaļu kapulauki ir Nukšu un Kivtu apbedīšanas vietas. Mirušajiem līdzi esot dotas bagātīgas lietas, kas tiem ir piederējis: rotas, ieroči, darbarīki. Jo cilvēks bijis bagātāks, jo viņa kapa bedre esot bijusi pārpildītāka dažādām lietām.

Latgaļi no laika gala, kā jau baltu tauta, piederējusi pie pagāniskās ticības. Viņi pielūdza dažādas mātes un tēvus, lai iegūtu sev labvēlību. Svarīgākie šādi pagānisma tēli bija Dieviņš, Māra un Pērkons. Šobrīd Latgales teritorijā plaši izplatīta ir katolicisma mācība un ticība Dievam. Lielākais svētais centrs ir Aglonas Baziliks.

Latgaļiem dažas rakstu zīmes atšķiras no latviešu rakstu zīmēm. Alfabēts atšķiras ar Y un Ō burtu papildinājumu, kā arī patskanim E ir divas izrunas. Tāpat latgaļi reti kad izmanto Ķ, Ģ un citas mīkstinājuma zīmes. Valoda liekas ļoti līdzīga latviešu valodai, taču būs daži vārdi, kur latvietis latgali nekad nesapratīs. Piemēram, dzausnys nozīmē deniņi, puormeit nozīmē mainīt. Latgaļu valodā var manīt arī gramatiskās atšķirības, kā arī vārdus, kas ir tuvāk līdzīgi lietuviešu valodai. Nav noslēpums, ka lietuviešu valoda ir līdzīga latviešu valodai, jo abas nāk no baltu valodu grupas.

Latgaļi tiek raksturoti kā cilvēki ar plašu sirdi. Tie izceļas ar savu viesmīlību, sniedzot mājvietas tuviem un tāliem ceļiniekiem. Latgaļiem ir īpaša mentalitāte uz savu valodu un tradīcijām. Viņam ir svēta sava valoda un ikdienas paradumi. Latgalis, kas ilgus gadus ir dzīvojis citā vietā, nekad neaizmirsīs dzimtās mājas. Latgaļiem ir izteiktas ģimenes attiecības un sava loma dzīvē. Sievietes ir mājas saimnieces, kuras nekad nepacietīs virtuvē konkurenti. Vīrieša pienākumos netiek iekļauti tā saucamie sieviešu darbi: mājas tīrīšana, ēst taisīšana, šūšana, veļas mazgāšana. Turpretī vīrietis, kā jau no seniem laikiem tas ir izpētīts, ir gādātājs par ēdienu, labklājību, ziemā dodas pēc malkas un pavasarī uzar tīrumu. Neskatoties uz visiem darbiem, latgaļi vienmēr atrod laiku, lai aizietu uz baznīcas dievkalpojumu.